Aptaukošanās un neveselīgs dzīves veids – fizisko aktivitāšu trūkums, ēšanas paradumi un liekais svars ir jautājumi, kas aizvien vairāk nodarbina Eiropas Savienību un arī nu jau Latviju. Vairākas Eiropas valstu valdības ir paziņojušas, ka aptaukošanās ir viena no Eiropas aktuālākajām iedzīvotāju veselības problēmām, it īpaši bērniem. Vairākās Eiropas valstīs cīņa pret aptaukošanos jau patērē 5% no iedzīvotāju veselībai atvēlētā budžeta ik gadu. Kā liecina Eiropas pētījumu rezultāti, puse no pieaugušajiem un viens no pieciem bērniem ir ar liekā svara problēmām, un aptaukojušos bērnu skaits katru gadu pieaug par 400 000. Esmu gandarīta, ka līdz ar jaunās Veselības ministres stāšanos amatā, šī problēma aktualizēta arī Latvijā.

Aptaukošanās un neveselīgs dzīves veids – fizisko aktivitāšu trūkums, ēšanas paradumi un liekais svars ir jautājumi, kas aizvien vairāk nodarbina Eiropas Savienību un arī nu jau Latviju. Vairākas Eiropas valstu valdības ir paziņojušas, ka aptaukošanās ir viena no Eiropas aktuālākajām iedzīvotāju veselības problēmām, it īpaši bērniem. Vairākās Eiropas valstīs cīņa pret aptaukošanos jau patērē 5% no iedzīvotāju veselībai atvēlētā budžeta ik gadu. Kā liecina Eiropas pētījumu rezultāti, puse no pieaugušajiem un viens no pieciem bērniem ir ar liekā svara problēmām, un aptaukojušos bērnu skaits katru gadu pieaug par 400 000. Esmu gandarīta, ka līdz ar jaunās Veselības ministres stāšanos amatā, šī problēma aktualizēta arī Latvijā.

Hroniski aptaukojušies indivīdi saskaras ar nopietnām veselības un arī sociālajām problēmām, kas ievērojami traucē viņu dzīves kvalitātei. Aptaukošanās palielina risku, cilvēka svaram pieaugot, izraisīt daudzas nopietnas slimības, ieskaitot sirds slimības, paaugstinātu asinsspiedienu, insultu, elpošanas ceļu slimības, artrītu un atsevišķas vēža formas. Eiropas aptaukošanās epidēmiju jau uzskata par 2. tipa diabēta saslimšanas gadījumu pieaugšanas cēloni.

Šo faktu apstiprina arī Latvijas mediķi, kuri nesenajā Euroaptiekas un Diabēta asociācijas rīkotajā kongresā par godu Pasaules Diabēta dienai atzina, ka pēdējos gados dramatiski pieaug bērnu saslimstība arī ar 2. tipa diabētu, kuru līdz šim uzskatīja tikai par gados vecāku cilvēku slimību, kas liek secināt, ka cukura diabēts ir arī nepareiza dzīvesveida slimība. Tomēr, manuprāt, lielākā kļūda ir tā, ka daudzas Eiropas valstis koncentrējas vien uz pieaugušo informēšanu, jeb cīnās ar sekām, neapzinoties, ka tieši pusaudžu gados pieļautās kļūdas rada problēmas ilgtermiņā.

Rodas pamatots jautājums - ko darīt? Vispirms ir jāsaprot, ka cīņa notiek būtībā par uzskatu maiņu un izvēles izdarīšanu, un tas nekad nevar būt viegli. Skolēnu spējas izdarīt veselīgu izvēli ir priekšnosacījums veselības stāvokļa uzlabošanai, kā arī veselīga dzīves uzturēšanai mūža garumā. Manuprāt, tieši skolas vecumā, būtu jāsāk izglītot par pārtikas patēriņu, pārtikas produktu izvēli un fizisko aktivitāšu nepieciešamību. Būtu jārada dzīves stila izglītojošas pusaudžu programmas, kā arī veselīgas pārtikas atbalsta programmas.

No šī gada novembra Veselības Ministrija sadarbībā ar organizāciju „Dzīvo veselīgi” ir uzsākusi veselīga dzīves veida popularizēšanas pasākumu ciklu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem (1. - 4.klases skolēniem) un pusaudžiem (6. - 8.klases skolēniem). Pasākumos bērniem un pusaudžiem, viņiem draudzīgā veidā, tiek skaidrota sportiska dzīvesveida un veselīga uztura nozīme. Kampaņas ietvaros kopumā tiks apmeklētas 35 mācību iestādes. Pirmskolas mācību iestādēs un sākumskolās notiks 15 pasākumi, bet 20 pasākumi tiks organizēti 6. – 8.klašu skolniekiem.

Tieši veselīga dzīvesveida popularizēšana jauniešu vidū, manuprāt, ir pirmais un galvenais, kas jāpaveic, lai sabiedrībā nostiprinātu vēlmi rūpēties par personīgo un savu tuvāko veselību. Turklāt izglītojošo darbu nedrīkst pārtraukt ne uz mirkli, jo mērķauditorija nepārtraukti mainās.

Veselības ministrijas uzsāktā kampaņa ir ļoti apsveicama. Tomēr tai nevar būt vienreizējs raksturs. Izglītojošas programmas par regulāru ēdienreižu ievērošanu, nevēlamu ēšanu maltīšu starplaikos, dārzeņu un augļu lietošanu uzturā, fiziskām aktivitātēm, televizora skatīšanos, saldinātu dzērienu nelietošanu uzturā, datora izmantošanu un seksuālām attiecībām, būtu nepieciešams runāt un izglītot regulāri.

Padarīt dzīvesveidu veselīgāku ir būtisks priekšnoteikums, lai mazinātu veselības problēmas, kas saistītas ar nesabalansētu diētu un tās izmaksām. Tas var arī palīdzēt augt vietējai ekonomikai, veicināt vides ilgtspēju un radīt sabiedrībai augstāku dzīves kvalitāti. Novēlu Veselības ministrei pacietību un izturību, uzsākot darbu pie šī smagā, bet visai sabiedrībai būtiskā jautājuma risināšanas.