Inga Zemdega-Grāpe, SIA Euroaptieka vadītāja, 2012. gada 3. februāris

Veselības ministrija pašlaik izstrādā jaunu sistēmu, kura noteiks, ka valsts garantēto veselības aprūpi varēs saņemt tikai tie, kuri maksās veselības nodokli, savukārt pārējie to saņems «par pilnu cenu», protams, ja vien tā nav ārkārtas situācija un nav nepieciešama neatliekama palīdzība.

Veselības nodokļa ieviešana nepalielinās kopējo nodokļu slogu. Veselības nodokļa daļa tiks iezīmēta no citiem nodokļiem, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa, vienlaikus nepalielinot kopējo nodokļa apmēru. Savukārt pensionāri, bērni un bezdarbnieki tiks pieskaitīti pie tā saucamās «atbrīvotās» kategorijas. Daudzās pasaules valstīs šāda prakse jau sen ir ieviesta, tai skaitā kaimiņzemē Lietuvā, un kā saka mūsu kaimiņi lietuvieši - jautājums par to, vai tiek maksāti nodokļi, lietuviešos neizsauc sašutumu, bet gan citu atbildības pakāpi, liekot izsvērt vai tiešām ir vērts strādāt par aplokšņu algu.

Kā Liecina Lietuvas Veselības apdrošināšanas fonda dati, iedzīvotāju daudzums, kuri ir pieskaitāmi pelēkajai zonai ir maz – ap 4%. Latvijā šis skaitlis ir kardināli lielāks. Dažbrīd publiskajā telpā pat izskan versijas par desmit reizes lielāku – 40%. Kā norāda Lietuvas pārstāvji, veselības aprūpes sasaistīšana ar nodokļu maksāšanu kalpo par ļoti labu stimulu nodokļu maksāšanai. Turklāt, kas būtiski, paši darbinieki vairs neskatās uz ēnu ekonomiku kā kaut ko abstraktu un uz sevi personīgi neattiecināmu, bet gan faktoru, kas vistiešākā mērā ietekmē viņu dzīvi. Tādējādi darbinieki izdara «spiedienu» uz nodokļus nemaksājušiem uzņēmumiem, pieprasot tos maksāt, jeb, pretējā gadījumā, viņi nepiekrīt šādiem darba nosacījumiem. Veselības nodoklis liek cilvēkiem interesēties vai darba vieta, kurai būtu jāmaksā nodokļus, šos maksājumus tiešām veic.

Lietuvā, tiem, kuri ir apdrošināti jeb maksā veselības apdrošināšanas nodokli, nav jāmaksā iemaksas pie ģimenes ārsta, konkrētas specializācijas ārsta, arī nav jāmaksā par izmeklējumiem, plānveida vai neplānotu operāciju, kā arī par laiku, kuru pacients pavada slimnīcā. Droši vien lieki būtu uzdot jautājumu, vai lielākā daļa strādājošo iedzīvotāju vēlētos ko līdzīgu arī Latvijā?!Lietuvā lielākā daļa veselības aprūpei atvēlētā budžeta nāk no veselības nodokļa (ap 480 miljoniem latu) un 336,5 miljoni no kopējā budžeta. Kā norāda Lietuvas Veselības ministra vietniece Janīna Kumpiene, pirms veselības nodokļa ieviešanas, Lietuvas Veselības ministrijai bija tās pašas problēmas, kas Latvijas – «jāsit» katrs lats un tāpat vienmēr veselības aprūpei budžets bija nepietiekams. Tagad gan situācija esot savādāka.

Galvenais iemesls, kāpēc Veselības ministrija vēlas panākt veselības nodokļa ieviešanu, ir veselībai paredzētā budžeta palielināšana, jo summa, kas tiks iekasēta no veselības apdrošināšanas arī nonāks veselības aprūpes budžetā, savukārt papildus finansējums nozarei nāktu no kopējā valsts budžeta.

Lietuvā veselības apdrošināšanas sistēma tika ieviesta jau 1996.gadā. Latvijā par to mēs sākam domāt tikai tagad. Taču, labāk vēlu nekā nemaz. Vai Latvijā izdosies pārņemt Lietuvas piemēru – būs skaidrs tuvākajā nākotnē. Plānots, ka Latvijā jaunā sistēma tiks ieviesta līdz nākošā gada sākumam un es ļoti ceru, ka tā arī būs. Jo laikā, kad mēs atrodam īstus un izdomātus iemeslus par ko lamāt valsti, par ko vainot veselības ministriju, mums vajadzētu apzināties, ka patiešām dzīvojam demokrātiskā valstī, kur iedzīvotājiem ir gan tiesības, gan pienākumi. Tiesības saņemt veselības aprūpi un pienākumi maksāt nodokļus. Kā panākt, lai nodokļi tiek maksāti? Protams, ar ieguvumiem, taču arī ar apziņas maiņu. Jo vairāk iedzīvotāji jutīsies līdzatbildīgi par savu rīcību, jo pozitīvāks būs rezultāts. Savukārt Veselības ministrijai jādomā - kā radīt tādu sistēmu, kas palīdzētu apkarot ne tikai ēnu ekonomiku, bet kalpotu tautas interesēs. Pašlaik šķiet, ka esam uz pareizā ceļa.