Iespējams, ka aptiekas kādu nedēļu nespēs pārdot medicīnas preces, jo nedēļu pirms izmaiņām PVN likmēs, valda pilnīgs apjukums

2011.g. 1.martā Ministru Kabinetā tika pieņemti MK noteikumi Nr. 167, kuri stāsies spēkā jau šī gada 1.jūnijā. Noteikumi nosaka medicīniskās ierīces, to komplektējošās daļas, rezerves daļas un piederumus, kuru piegādēm piemēro samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi. Lai gan iepriekšējos noteikumos tika skaidri definēts visu to ierīču saraksts uz kurām ir attiecināma samazinātā PVN likme, jaunie noteikumi definē tikai preču kategorijas, nenosaucot precīzus medicīnisko preču un ierīču nosaukumus, būtībā neatbildot uz galveno jautājumu – uz ko tieši ir attiecināmā samazinātā PVN likme.

Izvērtējot jaunos noteikumus nekļūst skaidrs, kurām Latvijas tirgū esošajām medicīnas ierīcēm būs standarta vai samazinātā PVN likme. Katram uzņēmumam ir atstātas plašas interpretācijas iespējas, tātad arī kļūdīšanās riski - katra aptieka, lieltirgotava un arī VID var uzskatīt citādāk. 

Tā kā laika ir palicis pavisam maz, skaidrība tika meklēta Valsts Zāļu aģentūrā (VZA). Taču interesanti, ka VZA atzina, ka nodokļu likmes neesot viņu kompetences jautājums, lai zvanot uz Valsts Ieņēmumu dienestu (VID). Savukārt VID atzina, ka viņi uz šo jautājumu nevar atbildēt. Būtībā veidojot apburto loku ar informācijas vakuumu.

Jauno noteikumu 2.punkts skan sekojoši: Samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi piemēro šo noteikumu pielikumā minētajām medicīniskajām ierīcēm, ja tās laistas apgrozībā normatīvajos aktos par medicīnisko ierīču reģistrāciju noteiktajā kārtībā un tās parasti izmanto organisma funkcijas traucējumu ārstniecībā vai atvieglošanā, kā arī paredzētas tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai.

No iepriekšminētā izriet, ka lai aptieku darbinieki atbildētu uz jautājumu kādu PVN likmi pielietot, ir jāveic sekojošas darbības:

1. Jāsameklē VZA mājas lapā Medicīnisko preču reģistrs;

2. Jānoskaidro vai medicīnas preces izmanto organisma funkcijas traucējumu ārstniecībā vai atvieglošanā. Te varētu vadīties pēc ārstniecības likuma 1.panta 21.punkta vai pēc ražotāja deklarētā mērķa;

3. Jāizvērtē vai medicīnas preces un ierīces paredzētas tikai personu ar organisma funkcijas traucējumiem individuālai lietošanai, Par šo, iespējams, var prasīt uzziņu ražotājiem par katru produktu atsevišķi. 

Šaubu nav, ka kļūdīšanās iespējas ir tūkstošiem. Pašlaik konkurējoši ražotāji par līdzīgas preces klasificēšanu pauž pilnīgi pretējus viedokļus, kas vieš vēl nopietnākas bažas. Turklāt, ieslīgstot atbildes meklējumos par simtiem preču vienībām, aptiekām būs jāveic datorsistēmas pārprogrammēšana, preču atlikumu pārmarķēšana. Un tas viss nepilnas nedēļas laikā, jo uz aptieku jautājumiem vēl ar vien neviens nevar atbildēt!

Diemžēl likumdevējs pieņemot lēmumu nav nemaz domājis par ieviešanu, faktiski uzlicis uzņēmumiem par pienākumu veikt neiespējamo misiju. 

Līdz atbildīgās institūcijas nespēs nodrošināt uzņēmējiem skaidru samazinātās PVN likmes sarakstu, aptiekām nav citas iespējas kā medicīnas preces no 1. jūnija netirgot, jo neviens nevēlas maksāt soda naudas par nepareizu PVN likmes pielietošanu vai arī kļūdīties pieņemot preces ar nepareizu PVN likmi. Pie tam, aptiekām ir vajadzīga vismaz nedēļa, lai pārprogrammētu datorprogrammu un pārmarķētu atlikumus. Otrs variants – ņemot vērā, nesagatavoto ieviešanas procesu, Ministru kabinets var atlikt noteikumu ieviešanas datumu.